Bilhoroda-Dņistrovska (Bilhorod-Dnistrovskyi)
Pirmo pilsētu Tīru šajā vietā 4. gadsimtā pirms mūsu ēras dibināja senie grieķi un tai ir intensīvi tirdzniecības sakari ar citām grieķu pilsētām un kolonijām. 1. gadsimtā p.m.ē. Tīra pakļaujas Trāķijai, bet mūsu ēras 1. gadsimtā tā nonāk Romas impērijas Mesijas provinces sastāvā un tiek pārdēvēta par Alba Jūliju (Alba Julia). 3. gadsimtā pilsētu daļēji noposta goti, bet 4. gadsimta otrajā pusē palikusī daļa nodeg pēc huņņu uzbrukuma.
Vēstures avotos pilsēta nākamo reizi minēta 14. gadsimtā kā dženoviešu tirdzniecības kolonija ar nosaukumiem Montekastro (Montecastro) vai Maurokastro (Maurocastro). 14. gadsimta beigās vai 15. gadsimta sākumā pilsēta nonāk Moldāvijas Kņazistes sastāvā ar nosaukumu Četatja Albe (Cetatea Albă). 1484. gadā pilsēta nonāk Osmaņu impērijas sastāvā un tiek pārdēvēta par Akermanu (Akkerman).
Akermana atradās Osmaņu impērijas ziemeļu pierobežā un tā bieži cieta kaimiņu uzbrukumos. Krievijas karaspēks pilsētu iekaroja 1770. un 1789. gadā, bet impērijas sastāvā tā nonāca 1812. gadā pēc Bukarestes miera līguma. No 1918. gada līdz Besarābijas okupācijai Akermana bija Rumānijas sastāvā kā Četatja Albe. 1944. gadā tā tika pārdēvēta par Bilhorodu-Dņistrovsku pēc pilsētas rietumslāvu nosaukuma 9.—10. gadsimtā ar paskaidrojošo daļu "[pie] Dņestras", lai atšķirtu no Belgorodas Krievijā un Belgorodas cietokšņa pie Kijivas.
Ģeogrāfiskā karte - Bilhoroda-Dņistrovska (Bilhorod-Dnistrovskyi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |